| 6. Nov 2006 10:44 esmu izaudzis par vampīru - medīju atmiņas, kožu domas, izsūcu laimes sulu.
šausmīgi ko tādu atzīt, bet laimīgu cilvēku sabiedrībā jūtos neērti. tajā skaitā kristiešu sabiedrībā.
vai nu tāpēc, ka kaunos par savu laimīguma trūkumu, vai arī tāpēc, ka nespēju citu laimei līdzi just.
toties nelaimīgu cilvēku sabiedrībā ir labāk. jo viņi aicina mani iesaistīties viņu problēmās, uzmundrināt, dot padomu, palīdzēt, izdarīt kaut ko viņu labā. tā ir labāk. pats priekš sevis neko nezinu izdarīt, bet priekš citiem - man nemaz nav žēl, ne arī slinkums.
varbūt tāds ir mans liktenis-sliktenis - izvadīt citus cauri savam muklājam.
runājot senlatviešu vārdiem, esmu vadātājs.
vampīrs vadātājs.
bū! ir doma    |
