Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

klau, ja neviens man darbu nedos, tad šodien te būs daaauuuuudz ierakstu!
un visi šitādi nekādi...

meklēju svešos blogos.
meklēju latviski.
meklēju krieviski.
meklēju angliski, franciski,
spāniski meklēju.

vai tad tiešām neviens tik nesakarīgi neraksta kā es?

pats vairs nezinu, ko cenšos sev pierādīt - ka esmu galīgi nojūdzies vai vienkārši unikāls?
vai meklēju palīdzību, vai cenšos pārliecināties par savu vājprātu, vai gribu domubiedrus?

kāds man reiz teica, ka es pats zinu atbildes uz visiem saviem filozofiskajiem, psiholoģiskajiem, socioloģiskajiem jautājumiem, un tāpat zinu jautājumus visām savām atbildēm.
tad nu tā: es varbūt arī zinu atbildes un jautājumus, un visu zinu, bet zināt atbildi nav tas pats, kas uzdot jautājumu.
tāpat kā cerēt nav tas pats, kas redzēt mērķi.
jautājuma uzdošana pati par sevi ir atbrīvošanās akts - tā noņem daļu atbildības no taviem pleciem. atbildības par zināšanu.
jautāt nozīmē pieļaut variantus. neuzskatīt sevi par vienīgo autoritāti. tāda ir filozofiskā jautājuma jēga.

bet visi mani jautājumi ir vienkārši apgalvojumi ar jautājuma zīmi beigās.
un es neko īsti nemeklēju.
esmu aizmirsis, kā tas ir - meklēt.
es tikai klīstu pa svešām domām, apgalvojot lietas, ko neviens nespēj pieņemt, un nopūloties padarīt sevi unikālu. kāds infantilisms. ak ak. ak.