| 6. Nov 2006 09:41 visas apņemšanās ir pagaisušas.
visi mērķi ir pazuduši.
labi atceros, kaut kādi taču bija, bet tagad visi tādi tukši liekas.
izglītoties, lasīt, ceļot, palīdzēt cilvēkiem, glābt dabu...
bija...
vairs nejūtu gribēšanu to visu darīt.
tādi mani pirmdienu rīti.
tāda mana klusā negribēšana.
neviens jau nezina, ka ar mani tā.
es jau neiešu stāstīt.
lai gan esmu mēģinājis, bet citi to kaut kā citādi saprot. mērķa nav dzīvē - tas bieži gadās, vairākus tādus ļaužus zinu. bet ka man vienkārši neko negribas.
tomēr muļķīgi iedomāties, ka esmu tāds vienīgais.
ja ļoti gribētu, varētu atrast citus. pārrunāt. apspriest. varbūt atrisināt.
bet negribas.
negribētāji?
vai ir tāda ļaužu grupa? ir doma    |
