Cirmuļa atklāsmes -

nemanot manā iekšpusē sadrūvējušies smagi, elektrizēti sniegputeņa mākoņi - nakts sniegputeņa mākoņi, tumši tumši zilpelēki, nikni un bezmērķīgi agresīvi. tie blīvējas jau pēdējos brīvajos stūros, tūlīt ies vaļā. tie pieelektrizējuši manas rokas un tās lido pār taustiņiem bezsvara stāvoklī. nemaz augstāk neceļu, ka neaiziet pa gaisu, tad tik redzēs, kuru ķers.
kļūst nedaudz bailīgi, iedomājoties, ko cilvēks var sadarīt tādā stāvoklī - jo neko jau vairs nejūt, var uzrasties visjocīgākie mērķi un likties pavisam sakarīgi, un var attaisnoties tādi līdzekļi, kas pirms tam liktu skurināties un bāzt ciet ausis.
tāpēc es esmu te, un sakostiem zobiem cenšos kaut ko ieklabināt rakstiskā formā.
kas uzrakstīts, jau pa pusei aizmirsts.
droši vien izdzīvošu.