Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

skatos savu fotogrāfiju.
fotogrāfiju ar mani virsū.
man ir smagnēji vaibsti.
drausmīgs teiciens vispār, bet skatos, redz, un taisni šitie vārdi ienāca prātā.

un tad es atkal padomāju:
cilvēki lielākoties domā, ka citi viņus vērtē tā, kā būtībā viņi paši citus vērtē.
bet nu gluži tā nav - nevaru atcerēties, kad būtu kādu cilvēku novērtējis pēc izskata.
meklēju kaut ko citu - parasti pēc runasveida, pēc runas satura, attieksmes... nu kaut kā tāda. ja neko tādu nevaru noķert, tad nevērtēju nemaz.
bet tad, kad domāju, kā citi mani vērtē - pirmais, ko cenšos uzspodrināt, ir izskats.
var jau būt, ka es vienkārši zinu, ka šī puse man smagi klibo.
kad runāju ar kādu, jūtos pavisam citāds pēc izskata, nekā esmu. turklāt, ja labi runājas, jūtos skaists, bet ja slikti - neglīts.

da nu visās šitās domas akal.