| 16. Okt 2006 15:35 jā, nu ir jau tā, ka varu par visu pasmieties. jokojot nekas man nav svēts - ne reliģija, ne radnieciskās saites, ne privātums. joki ir joki, dārgie - ja reiz esi saņēmies jokot, tad nav ko lēkt no biksēm laukā, tiklīdz kāds aiz štrumbantes parausta!
šajā ziņā esmu ekstremālists - nu vai kā nu viņus tur, tos, kas vienmēr galējībās krīt...
un ne tikai šajā ziņā.
esmu arī bipolārs.
nu, maniakāls.
biju laimīgs vakar, aizvakar. šodien, kā atceros to sajūtu, tā gribas vemt. un tas nav pārejas vecums. un man vairs nav sešpadsmit. [un tu neesi atnācis]
tikai ar to citu cilvēku nīšanu man vēl īsti labi neiet. skaudību esmu apguvis, greizsirdību, nepacietību. atmiņu esmu pazaudējis. trakojis esmu. viss, kā tu gribēji. un man vairs nav sešpadsmit. [un tu neesi atnācis]
dungoju: bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs trīsdesmit? bet vai tu mīlēsi, ja man reiz nebūs sešpadsmit? bet vai tu vienreiz beigsi piesieties manam gadu skaitam? turum tu rumtum turu tūru rūru rumtumtum... ir doma    |
