| 16. Okt 2006 14:46 sāku domāt, ka vispār rakstu šitādus "garadarbus" tikai tāpēc, lai vēlāk būtu, ko lasīt.
[zinies, neticēsi - bet man tiešām to murgu lasīšana padara dzīvi vieglāku :D ]
vells ar ārā, ko tie smaiļi vienmēr izskatās tik idiotiski?! Skypā vēl kaut kā, bet nu šeit, piemēram... un MSN mesendžerī arī tik glupi, tik glupi, ka es to emesenu vairs nemaz nelietoju. kad gribu uzsmiet kādam, tas smailis izskatās tik debils...
[apsveiciet vēlreiz - kopš ilgiem laikiem esmu atkal uzrakstījis veselu rindiņu lamuvārdu. dažus cilvēkus uzjautrina brīži, kad es lamājos, jo es nelamājos. mm, nekad.]
nē, ir vērts atcerēties vienu ĻOTI svarīgu lietu, jo īpaši momentos, kad gribas attīstīties un mainīties uz kādu jaunu pusi un kad nemaz īsti negribas mainīties, bet ir tikai sajūta, ka vajag:
tie draugi, kas tevi tagad augstu vērtē un mīļo, ņem vērā tikai to un tieši to, kas tu esi tagad.
ja tu mainies, tad riskē šos draugus pazaudēt.
tu riskē arī iegūt jaunus draugus.
abos gadījumos tas pat nav risks, bet garantija.
apsver, vai ir vērts par visām varītēm sevi izmainīt - apsver, cik daudz tev nozīmē pašreizējie draugi.
tā ir visai vienkārša matemātika.
bet riebīga.
[paliekam sentimentāli, ja? vai vienkārši negribas no daķa nolīst. ak, bet ko nu vairs - liekas, te sākumā kaut kur bija rakstīts brīdinājums, ka šitais var izraisīt pieradumu. ehh, juridiska atruna... es te tā varētu rakstīt, kamēr appiepēšu. liekas, tā arī būs. hmm, kas tas man te uz kakla? tāda liela, mataina piepe...] ir doma    |
