3. Okt 2006 16:10 vienu lietu gan es neciešu: kad cilvēki tevi iebaro līdz ēšanai no rokas un tad cenšas nolikt pie vietas.
šajā ziņā es labi saprotu kaķus. ja tevi aicina klēpī pagulēt un tad piekauj, kad mēģini pagulēt uz spilvena.
vells ar ārā - garīgo tuvību nedrīkst tā ekspluatēt!
uzticība - tā ir līdz galam. līdz pasaules malai. līdz neatšķirtībai.
un es neciešu tādu puspalīdzību - ja tu ņemies palīdzēt, tad līdz galam! līdz pasaules malai...
nevis: ļauj man tev palīdzēt! un tad: bet šitais jau, mīļais, ir tava problēma!
negribi - nevajag! varu pats - tikai nevajag sākt ar to puskautko neko.
nevajag iebarot un tad dzīt. ir doma |