munjlait | 27. Sep 2006 11:52 ilgi slimoju. jo ilgāk slimoju, jo nogurums kļuva lielāks. stāvēju uz sava naža asmeņa un zvārojos uz kreiso pusi. tik dziļš bezdibenis zem manis likās, tik dziļš un tik vilinošs. un tik smagi, tik smagi kļuva, ka liecos zemāk, līdz bezdibenis pavēra apskāvienus savus siltos, un es pēkšņi sajutu tā milzu spēku. man kļuva bail, un es kliedzu un kliedzu, un kliedzu, un kliedzu, un kliedzu.
šodien esmu darbā. ir labāk. jo vairāk darba, jo labāk kļūst. aizmirstos atkal pamazām.
labdien. mani sauc Kārlis, un es esmu darbaholiķis. (bravo, Kārli, tu to pateici! mēs esam ar tevi!) Read Comments |