Cirmuļa atklāsmes -

melns purvs
pie kājām
pavērās no melnas rāvas,
mans atspulgs
bija akacī,
un āda smirdēja pēc nāves.

starp vīzijām
par elli, debesīm,
un kauju atspīdumu acīs,
pār zemi
slīdēja
rēgs, kas šo pekli racis.

tas smējās,
raudāja
un auroja, cik spēja,
caur mani
dubļi
vējoja un viņpasaules vēji

"Ak velns!"
kliedzu,
gaiss ar zemi jaucās,
"Ak Dievs!"
es saucu,
bet neviens man neatsaucās.