munjlait | 15. Sep 2006 10:23 cilvēkiem tomēr ir pārsteidzoši negatīva attieksme pret dzimuma maiņu. liekam uzsvaru uz "pārsteidzoši". reliģiskās perversijas tiek uztvertas daudz mierīgāk. kaut kas liekas ļaudīm baiss tajā, ka cilvēkam var nepatikt tas, par ko viņš ir piedzimis, un viņš var reāli ņemt un to mainīt. bet nu tiešām - viena hromosoma šur vai tur un tu jau esi kaut kas, kas negribi būt. vārdu var nomainīt un nevienam nekas, bet tad, kad grib cilvēks nomainīt dzimumu, tad ŪŪŪ! pretīgais perverts! Ū! vienkārši tiem pārējiem gļēvuļiem pietrūkst drosmes. nu, cik daudzi ir spējīgi pieiet savam priekšniekam klāt un pateikt: jūs mani nepareizi izmantojat šitai kompānijā - vai tad tu neredzi, ka es neesmu nekāds papīru kārtotājs? liec taču man strādāt ar cilvēkiem, to es māku! - nē, vairums to nekad arī neizdarīs un vilks kaut kā laiku līdz pensijai, cerot, ka tad varēs beidzot sākt dzīvot. labi jau labi, es jau zinu - "runa te ir par robežām" bet es teikšu - nē, nav vis ne par kādām robežām! robežas ir aizspriedumi. (protams, daļa no cilvēka esības ir aizspriedumi, stereotipi - ja tos mēģina atmest, tad sanāk dzīve) bet, skatoties bez šitā aizkara, mainīt to, kas tev sevī nepatīk, ir tikai humāni pret savu personību. Read Comments |