| 15. Sep 2006 08:51 un atkal jau -
gribas mežā, zem trūdošām lapām
gribas zābakus ūdens pilnus
gribas runkuļus silē kapāt.
gribas kaut ko grīnevejiski simboliski briesmīgu
kā to jocīgo filmu par Sarkangalvīti,
kur meitenei lūpas tik sarkanas, kā visas pārējās filmas laikā izlietās asinis un nodomātās šausmas.
gribas kodīgus egļu dūmus
un raupjas vilnas drēbes
pēc zemes un trunoša koka smaržojošas rokas
auksta lietus pielijušus krūmus
gribas vienkāršas cerības un asus jokus.
gribas zināt kaut nedaudz, bet pavisam skaidri.
katru rītu ir atkal mērs pilns.
atkal gribas rakstīt. ne jau šito. gribas rakstīt hičkokismus. bērnus baidīt. ir doma    |
