Cirmuļa atklāsmes -

Šorīt esmu pārgājis jaunā klasē. kā jau septembrī pienākas, starp citu.

Parasti no rīta, uz darbu ejot, domāju: ak nu kaut es tagad būtu gultā! ko tik es neatdotu, lai būtu mājās! ko tik es neatdotu, lai šajā momentā neietu uz darbu.

Bet šorīt man viss bija vienalga. Vai es eju uz darbu vai guļu gultā. Vienalga.

Bija draņķīgi auksti, biju saguris, acis lipa ciet, kājas pinās, apziņas zudumi mijās ar nepamatotām agresijas lēkmēm.

Bet man bija vienalga, kur es esmu, un nebija vietas, kur es gribētu būt.

Ir slikti.