Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Cirmuļa atklāsmes -

9. Feb 2005 13:09

nu jau gandrīz nedēļu neesmu gulējis vairāk par 4 stundām diennaktī.
es strādāju.
nemācos, lai gan vajadzētu.
bet es strādāju.
jūtos visai labi.
enerģijas man ir daudz.
liekas, tā nekad neizsīks.
taču sāku apzināties, ka šī ir tikai īslaicīga eiforija.
tāpat kā daudzas indīgas vielas izraisa pacilātību un prāta skaidrību pirms novest pie nāves.
divas dienas tikai smējos un smējos, šodien nokavēju darbu un tagad sāku izjust vieglu... distraction... mmm... koncentrēšanās spēju zudumu. atmiņas pasliktināšanos.
par to esmu domājis jau agrāk.
vai cilvēks spēj pats sevi nogalināt, bez palīglīdzekļiem. vienkārši stāvēt malā un noskatīties, kā ķermenis bezcerīgi cenšas pēdējiem spēkiem uzturēt dzīvības funkcijas.
tas ir interesanti.
kāds no sengrieķu filosofiem esot teicis, ka nav jēgas slimot, ja no tā neko nemācās, negūst pieredzi. ar nāvi droši vien ir tāpat.
nē, man nav depresijas.
jau sen neesmu bijis tik optimistisks.
dzīve ir skaista. trallalā.
bet nāve ir tik interesants temats.
globāli skatoties - kāpēc notiek visa līksmošana ap piedzimšanu? visi zina, ka dzīve ir grūta - tad jau tā ir apzināta ņirgāšanās par nabaga mazās būtnes nenoveikšanos.
un vispār, nav ko trakot par piedzimšanu un nāvi, tas ir interesanti, bet kopumā nav jau nekas TĀDS. galu galā, tā dara visi un pie kam tas notiek bieži.
uz vienu sekundi pasaulē ir 190 cilvēku. un tur nemaz nav ieskaitīti zvēriņi un putniņi un zāle un sēnes un nabaga planktons un mikrobi.
interesanti, cik ilgi es vēl izvilkšu?
kamēr prāts ir pietiekami nostiprināts, ķermenis tam pakļaujas. bet tas tikpat labi var noslēgt barības vielu un skābekļa padevi smadzenēm. bīstams mehānisms. keep your fingers away.
vai mēs vispār kaut ko spējam pārvaldīt pilnībā un pastāvīgi? nē, pastāvīgums laikam arī ir viens no tiem "cilvēku jēdzieniem", kuru pastāvēšana realitātē ir .. mm .. nereāla.
atceros eiforiju pēc asins nodošanas -> enerģijas uzplūdu -> apskaidrību -> man bija bail aizvērt acis, es sēdēju atvērtām acīm vēlu naktī un man bija bail tās aizvērt, jo es varētu nepamosties, nē, vēl sliktāk, es varētu nevarēt atkal tās atvērt.
brīnišķīgais, brīnišķīgais prāts.
brīnišķīgais, brīnišķīgais ķermenis.
gribētu es būt ķirurgs vai psihiatrs.
viss, gana.
vēl tikai šī nedēļa.
tad es gulēšu.

Garastāvoklis:: aware

ir domaPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry