| 3. Feb 2011 21:06 atceros, bērnībā domāju par narkomāniem: nīkuļi! lūk, ja es tagad pēkšņi tādā atkarībā būtu, tad es gan viņiem varētu visiem parādīt - lomkas, ha! piece of cake atradināties!
tagad saprotu, ka manā domā galvenais vārds bija "pēkšņi", jo atkarība nepiezogas pēkšņi - cilvēks ilgi pierod, un atkarību izraisa ne tikai pašas narkotiskās vielas, bet arī visa dzīve, kurā cilvēks ir iepinies.
par šādām lietām vispār nevar spriest, kamēr pats neesi tajā stāvoklī bijis, kurā nav starpības, vai tava atlikusī dzīve ilgs vienu sekundi vai četrdesmit gadus, kurā neko nav jēgas sākt, jo nekam nav redzamas beigas, kurā ikdiena ir ļaunāka par abstinenci. un ja nav mērķa sajūtas un noderīguma sajūtas, tad kāpēc atbrīvoties no atkarības. ir doma    |
