| 25. Jan 2005 08:58 atkal no jauna! jauna diena!
atkal tā ir atnākusi.
par spīti visām manām cerībām.
nespēju iestāstīt ķermenim, ka ir laiks atmosties.
es jau nu varu domāt, ko gribu, bet viņš guļ.
acis aizveras un nav attaisāmas.
pirksti noļūk pār klaviatūru un šņākuļo.
kājas ar visām augstpapēžu kurpēm izlaižas uz grīdas.
galva atgāžas pret atzveltni - paldies visiem labajiem gariem, ka vēl neslienājos, cik nu varu noprast.
es - redzamais es - guļu.
bet iekšpusē notiek aktīva rosība - neironi satraukti sapīkstinās un pelēkās smadzenes pūlas atrast pareizo kodu milzīgā mehānisma iedarbināšanai.
tā, liekas šis ir īstais. acis ir vaļā. ir doma    |
