| 12. Dec 2005 13:26 Šodien atkal - tā gribas pateikt, tā gribas pateikt!...
Nezinu, ko.
Что-то bieži pēdējā laikā "nezinu".
Vairums no mūsu problēmām rodas no slēpta ienaida pret sevi.
Jā, jā - ja sanāk bieži stresot, ja strādā par daudz, ja darbadienas beigās gribas raudāt vai kauties, ja nevari izgulēties pat brīvdienās -
paskaties vēlreiz uz sevi, padomā, vai tik tas nav slēpts naids.
Nemēģini iestāstīt sev, ka cilvēki vienkārši tev pasākuši piesieties draņķi tādi, ka centies sapelnīt naudu, jo ļoti mīli sevi un gribi sniegt sev vislabāko jauno mp3 atskaņotāju,
tās visas ir muļķības!
Tās ir atrunas, kuras iebāž tev galvā psihes aizsargslānis, lai tev atkristu problēma "es ienīstu sevi".
Here's what es iesaku:
nosēdies spoguļa priekšā un pamēģini nosēdēt tur stundu. Izbrīvē laiku. Un skaties. Nopēti. Novērtē. Un pajūti, kāds sev liecies un ko pret sevi jūti. Un ja tu beigās aizskrien no spoguļa bez kādām siltām jūtām - tu esi vismaz riska grupā.
Jo daudzi cilvēki tā, neko nenojaušot, sevi visu mūžu ienīst, soda par sazin ko, moka un spīdzina, bet citiem un sev iestāsta, ka dzīve smaga.
Lūk, es esmu sapratis un atzinis, ka ienīstu sevi.
Pamazām sāku sevi žēlot, vēl nemīlu, bet vismaz žēloju.
Bet tas vismaz ir pirmais solis dzīves lielajā uzdevumā:
Izveidot attiecības ar sevi. ir doma    |
