munjlait | 10. Mar 2009 19:45 tā nu iegadījies, ka esmu apslimis. sēžu mājā. kā jau vienmēr, tas atgadās taisni tajā brīdī, kad darbā sabraukuši lieli bosi, kam mana palīdzība tieši kā būtu vajadzīga. labi labi, es saprotu, ka tas nav ētiski, tādā brīdī nebūt darbā - bet nav arī īsti ētiski ierasties darbā un aplipināt ar saviem vīrusiem lielos bosus. nav īsti ētiski arī nošķaudīt un noslienāt galdu visas sapulces garumā. nav ētiski ierasties sapulcē un izlikties, ka es daru savu darbu, bet koncentrēšanās nespējas dēļ iegāzt visu biroju.
un pats trakākais - kāpēc man jājūtas vainīgam par to, ka esmu saslimis? vai gan tieši tāpēc mums nav paredzēti punkti līgumos un likumos, kas nosaka, ka cilvēks nav vainīgs nodevībā tikai tāpēc, ka slimo? Read Comments |