Cirmuļa atklāsmes -

laiks viegli tipina pa riņķi.
es aizmirstu, es aizmirstu, es aizmirstu,
pametu domas, pametu vietas,
bet visas cūcības atgriežas pašas par sevi.
vai nav baisi?
ka atgriežas gan labas, gan sliktas lietas.

nu vispār jau nekas arī nav.
es atkal samaksāšu vairāk par neko,
vēlreiz norīšu krupi,
kārtējo reizi samaksāšu
tam, kurš mani pie krusta sita,
un solīšu, ka pēdējo reizi,
pašu pēdējo reizi
tā daru,
un tad atkal viss būs no gala.
kā lai paliek vienā mirklī par kaut ko citu.