Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

reizēm pietiek ar vienu vienīgu nošu savirknējumu, lai izgrieztu dvēseli uz āru.
un tad vēl uzsnieg, un dvēsele kaila un atklāta saraujas sāpēs un izbauda līdz būtības dziļumiem pati sevi.
un balsis iespiežas dziļāk uztverē nekā iespējams un kļūst par dvēseles sastāvdaļu, kuras nav pašā dvēselē un tāpēc tā sadeg sevī un izliesmo un kliedz klusumā līdz izplēn pelnos, lai atdzimtu no jauna jaunā mūzikā.
un tikai viens nav skaidrs - kāpēc dvēselei vajag šīs sāpes? ja katrs skaistums ir sāpes, tad kāpēc dvēsele to meklē? varbūt dvēsele ir izslāpusi pēc skaistuma pārmēru bieži un skaistums sāp tāpat kā pārmēru izslāpušam cilvēkam ūdens malks...
tuez moi, tuez moi - c'est trop beau!