| 22. Maijs 2008 16:17 kas mani nomāc, tas ir ikdienas darbību nenovēršamā atkārtošanās -
kad esi paēdis, jānomazgā trauki,
kad pienācis vakars, jāiet gulēt,
kad esi piecēlies, jānomazgā mute,
kad aptrūkstas nauda, jāsāk strādāt,
pildspalvas izrakstās, saule lec, odi kož, papīri burzās, pilsēta putekļojas, akumulatori izlādējas, piens rūgst, asinis cirkulē, atomi šļūkā šurpu turpu, un tā caurām dienām.
un, kad tā domā, man vairs nav bail ne no nāves, ne arī no nākotnes - jo viss notiek, nekas neapstājas un, kā teica Šveiks: "lai kā arī būtu, kaut kā arī būs, jo nekad nav tā bijis, ka nekā nav bijis." ir doma    |
