| 13. Maijs 2008 10:27 aj, negribas strādāt...
šodien ļoti gribas sēdēt lidmašīnā (uz dajebkurieni, starp citu) un domāt par to, kā šobrīd kāds cits aizvāc manas mantas uz jauno dzīvokli...
liekas, izvairība iestājusies - bet šitam nedrīkst padoties. tā jau viss sākas, ar izvairīšanos no problēmām, bet pēc tam sākas izvairīšanās no visa pēc kārtas, un galu galā tu attopies tupam kaktā bez jebkādām domām par vakara pavadīšanu un gribi tikai gulēt, ja vispār kaut ko vēl gribi.
un vēl es domāju par to, ka tomēr esmu maksimālists un ideālists. un, jā, iespējams, ka tas man daudz apmierinājuma dzīvē nesola, bet samierināšanās ar neideālību ir tik nomācoša.
iešu mācīties arheologos. ir doma    |
