munjlait | 29. Apr 2008 11:02 besī laukā tā pielūdzēju būšana, tiešām, mani jau sadusmo viņa telefona numurs manā telefonā - un tad tas ņerga grib man zvanīt un pūst, kā mani mīlot... galvenais, ka nepielec šis pats fakts, ka viņu nemīl - viņš pat par to neapvainojas, vienkārši turpina ar saviem mīlas apliecinājumiem tā, it kā es viņam nebūtu skaidri teikusi: "atšujies! es tevi nemīlu, mani kaitina tava uzmākšanās, un tu uzvedies kā maniaks! liec mani mierā!" lieliem burtiem teicu, daudzas reizes "liec mani mierā!"
ak dies, es atvainojos, es zinu, ka esmu drausmīgi drausmīgi rupjš un netolerants, un neiejūtīgs sievišķis un uzvedos nežēlīgi utt. utj. bet raugi, manai māmuļai tādi varianti reiz bija, lūk, šamādi vīrišķi gribēja uzmākties, un viņa uzvedās līdzīgi, kā es šobrīd to daru. un tad man rādījās, nu, iepriekšējais teikums. bet loģiski, es to visu sapratu un manas māmuļas jūtas vienmēr bija man svarīgākas par kaut kādu tolerances morāli. tikai šobrīd es pati jūtu, cik riebīga ir tā sajūta - kad tev uzmācas. saproti? vīrietis un viņa jūtas ir viena lieta, bet ja tev, sievietei, ir pretīgi... nu nedrīkst, nedrīkst piespiest uz tādām lietām! uz mīlestību nevar piespiest un uz pieciešanu - nedrīkst!
nemaz nebiju iedomājusies, bet es esmu pārliecināta feministe šajā ziņā. lai gan to var attiecināt uz jebkuru cilvēku. nedrīkst piespiest. nedrīkst! Read Comments |