munjlait | 28. Apr 2008 10:23 aj, un vēl es nupat aizdomājos par to, ka tantiņām (un onkulīšiem arī) reizēm patīk apstāties un parunāties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, garāmgājējiem, par dažādām nesvarīgām vai vienkārši pēc nejaušības principa izvēlētām tēmām, un es padomāju, ka tas jau labi saprotams, jo, nu, bieži gadās, ka cilvēkam citādi arī nav, ar ko parunāties, un tas ir dikti jauki, ja tu apstājies un parunājies arī. dzīvē tomēr visādi gadās, ja nu pašam tev nebūtu, ar ko parunāties? un tad tu meklē tādus gadījuma sakarus... bet tas nedrīkst būt skumji, darīsim pasauli laimīgu kaut kādīgi, lūdzu! Read Comments |