26. Feb 2008 11:54 es apzinos, ka esmu pārgalvīgs un lētticīgs. bet mana dzīve ir tikai/veselus ~80 gadus ilga, un es neredzu iemeslu taisīt no sevis ideālo cilvēku, ko es nesasniegšu tik un tā un ko visi aizmirsīs dienas laikā pēc manas izbeigšanās, kā arī neredzu iemeslu nomocīt sevi, pūloties būt skarbs un principiāls, lai iekļautos sabiedrības rāmjos un spētu dzīvot pēc tās principiem. galu galā dzīvība ir unikāla - kāpēc lai es ar to neizrīkotos unikāli. ir doma |