| 22. Feb 2008 10:12 izkratīšu sirdi, kad jau pie reizes te ienācu,
tātad manā darbā ir situācija tāda nestabila - projekts taisās izpildāms, bet es te, tā teikt, neesmu galvenais funkcionārs, lūk, un tāpēc viens no maniem bosiem/kolēģiem pastāvīgi cenšas mani izbīdīt no darba vai arī atstāt uz pusslodzi. kā lai Rīgā atļaujas strādāt uz pusslodzi? un vēl pazīstot šos bosus/kolēģus, kuriem mans darbs ir nepieciešams laikos "ne pa tēmu", kas savukārt nozīmē, ka nekur citur es arī nevarētu strādāt.
un šis dārgais boss/kolēģis kā uzrodas, tā sataisa šito šmuci un satraukumu - pēc pāris dienām, protams, atnāk kāds no lielajiem bosiem un saka "nu, kādas muļķības, mēs tevi nevaram ne atlaist, ne pusslodžot", bet demidžs ta ir dans! satraucos es te, domāju par nākotni, meklēju citu darbu... sviests, tā teikt.
šobrīd, kā jau nojaušams, situācija ir sākusies no jauna. nē, man šis uzņēmums visumā patīk, kolēģi nav slikti, arī atmosfēra pārsvarā mierīga un cienīga, kā kārtīgā uzņēmumā, izņemot šo vienu trobelētāju.
tāpēc es tik daudz runāju par to dzīves problēmu pieņemšanu un pāri stāvēšanu. kaut kā ir sevi jānomierina. ir doma    |
