Cirmuļa atklāsmes -

...un tad kādu rītu ūdens upē ir auksts kā ledus, un zāle kraukšķ zem kājām, rīta agrumā ejot gar mežmalu.
un es zinu - ir rudens.
sailgojos pēc gaišbrūnām riekstu čaumalām.
pirmās rudens vilšanās, kad par spīti saulītei ezers ir pārāk auksts, lai iebristu peldēt.
salnām saullēktā, kad zeme smaržo nenosakāmi pēc dūmiem un mirstošām lapām, bet gaiss ir pilns cerību un paļāvības.
tieši tas brīdis, kad saprast, ka pasaule ir liels vingrojamais riņķis.
un tad kādu rītu pēdējās ērkšķogas krūmos dārza viņā galā ir sačokurojušās un mazliet bezgaršīgas.
un tieši tajā brīdī tik ļoti sagribas ērkšķogas...