Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

sarunāju tikšanos Berlīnē ar mūžvecu skaipa draugu.
"mūžvecs" šajā gadījumā nozīmē 4 gadus.
nu, un kas tad tur ir? - 4 gadi ir pavisam cienījams mūžs cirslim!
vispār varbūt man viņu nemaz negribas satikt.
bet šobrīd esmu atrofējies,
sailgojies pēc tās sajūtas, kuru rada pārgudra, cienījama vecuma cilvēka tēvišķā attieksme, tāda it kā visa zināšana par tevi pēc pirmajiem pieciem vārdiem - kas cilvēkam galu galā liek sajusties maziņam un melnam, bet ne sliktā nozīmē.
vienkārši jāreducē doma par sevi kā pasaules centru, kam tiek uzkrauta visa atbildība un visas problēmas.
un galu galā apsveru domu par pārkvalificēšanos par krīzes risināšanas vadītāju - esmu secinājis, ka mani nomierina citu cilvēku panika, savukārt, kad citi ir mierīgi, tad es satraucos un esmu nemierīgs. varbūt tas ir kārtējais stereotips manā zemapziņā - kaut kas pilnīgi noteikti ir slikti, kādam tas ir jāpamana un jāsatraucas, un, ja to nedara citi, tad jādara ir man.
haotiski, ļoti haotiski šodien ripinās dzīve.