| 29. Nov 2007 12:13 nupat mani izbesīja līdz kaula smadzenēm.
uzmini nu, kurš tas bija - nu, kā nu ne, dzīvokļa saimnieks. viņam liekas, ka man viņa dzīvoklī (uzsveru, VIŅA dzīvoklī) ir jāremontē elektrība. viss sākās ar nedegošu spuldzīti - palūdzu, lai apskatās, kas par vainu. es taču, dieva dēļ, nebāzīšu pirkstus viņa elektroinstalācijā. tagad viņš man saka, "es jau nu salaboju gān, bet vispār ar to jums pāšiem jātiek galāā". neesmu nekāda pasaules naba, bet vairumam man pazīstamo īrnieku tādas monumentālas problēmas risina dzīvokļu saimnieki.
&^#%, sauciet mani par komunistu, bet es galīgi neuzskatu, ka dzīvokļa saimnieka vienīgais pienākums ir iekasēt naudu. viņš savukārt uzskata, ka tieši tā arī ir. bet man savukārt negribas maksāt katru mēnesi summu, kas veido pamatīgu daļu no maniem ienākumiem, par to, lai drīkstētu remontēt viņa ūķi. storijs vecs, sviests tas pats. on second thought, though - es arī varu visu saķibināt kopā ar līmi, kā viņš to dara. nu i pie tā paša paliksim.
turpat pievienojās tikai daļēji saistīts niknums par mūsu nožēlojamām varas iestādēm, kuras, kā tas jau ir noskaidrojies gadu gaitā, nav ne spējīgas, ne gribošas kaut ko regulēt vispār jebkādā ziņā, jo ir pārāk aizņemtas, ievācot kukuļus, cenšoties imitēt Saeimas "relaksēto" darba stilu un kārtojot personīgās attiecības. un man, MAN sazin kāpēc, nākas tās personīgās attiecības izjust uz savas ādas. nu kāpēc es vainīgs, ka mūsu valsts maksā pienācīgu algu tikai tiem, kas to paši sev paprasa aploksnītēs? kāpēc es vainīgs, ka ne visiem sanāk? kāpēc man nesanāk? ;)
un galu galā čiks ir tas, ar ko viss beidzas.
nē, situācija ir jārisina.
jāuzsāk boksera karjera, lai būtu, kur izlikt dusmas par netaisnīgo pasauli.
vopšem, figņa.
un kā tev iet? ir doma    |
