| 23. Nov 2007 12:51 sēžu darbā, atkal jau sešus mēnešus bez atvaļinājuma, un kolēģe man uzticīgi stāsta, ka viņai gan beidzot vajadzīgs atvaļinājums, re kā, pēdējoreiz tak tikai augustā bija, nu kurš to var izturēt...
griežu zobus klusītēm...
un kurš vainīgs?
es vainīgs!
jo idiots! - vajag taču pašam iet, cirst dūri uz galda un saukt: Es eju atvaļinājumā, pakaļpalicējiem - ardievu!
eeeh...
un vispār zobu griešana klusītēm ir nejauks paradums.
ja visu laiku izturies klusi, tad klusu zobu griešanu neviens arī nepamana,
bet ja parasti vāries vienā laidā, tad pietiek aizvērties, kā uzreiz cilvēki nospriež, ka tu klusītēm griez zobus.
nevaru saprast, ko es vairāk esmu darījis pēdējā laikā.
bet doma tāda, ka vajag fiksi aizlaisties atvaļinājumā, citādi saiešu sviestā, un labuma tad no situācijas nebūs nevienam. es jau domāju par janvāri. domāju. cītīgi domāju. meklēju cenas. taisu plānus. tas jau ir labāk. ir doma    |
