| 20. Nov 2007 13:24 jā, starp citu, ja es neko nerakstu par Mīļoto, tad tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka esmu pamests.
nav jau briesmīgi sāpīgi - nezin kāpēc nav - un tomēr.
tur vismaz viss bija skaidrs - atzīšanās, es atradu citu, sorrī, būsim draugi, ceru, ka tev ies labi bez manis.
bet tagad es atkal atgriežos reālajā pasaulē - kur nav, ko gaidīt no nākamā vakara - kur Kamī atkal kļūst par pirmo izvēli, domājot, ar ko pavadīt kopā nakti - kur nākas domāt, vai cilvēkam, kas tevi pēc pirmās tikšanās aicina uz kafiju, bet pēc tam ne zvana, ne citādi uzrodas, tu vienkārši nepatīc, vai arī no tevis gaida pirmo soli.
nu, negribas man par to visu domāt, un nedomāšu arī. šīs laikam gan ir tās lietas, kur baigā domāšana nelīdz. vai nu tu kaut ko gribi un centies to panākt, kamēr panāc vai aplauzies, vai arī to negribi pietiekami stipri, lai censtos. tik vienkārši. Mūzika: The Rolling Stones - Anybody Seen My Baby
ir doma    |
