Cirmuļa atklāsmes - 12. Februāris 2010

i can spend this day with you
as lovers we will walk
and look shall i at you
as if the world was only visible through
the lens of your eye.
but what will happen tomorrow?
when i cannot explain this to you today
how being with you is fatal and
why.
oh, what will happen to us tomorrow?

nupat iedomājos izrakt savus nebrīvā laikā sacerētos dzejoļus un visus ierakstīt kaut kur vienā vietā. piemēram, šeit. bvahahahaha!

for cikla algoritmu piemēru lapas otrā pusē:
-This morning I had a time warp in my hair. Yes, that hairdryer was so powerful.
-Having done adequately shall release me from the obligation to do better.
-Anyone could hate me or disrespect me, but I will still be here regardless.

zemāk seko karikatūra.

ieraksts uz ķēpu lapas pirms programmēšanas kontroldarba:
It is bound to happen. Whatever you ask, it is bound to happen.

if time could be influenced by destiny-kind of relations, we could speculate that one thing could happen at a certain time because another thing happened at the same or another time. However, the occurrence of all things would be restricted to 'sooner' or 'later'. We can then easily assume that it is impossible for one thing to cancel another by its mere occurrence. Should that be possible, however, the occurrence of all things could be stopped by a single event.

izplēsta dzeltena blociņa lapa no gaidīšanas telpas pasu daļā:
And the time drags on.
Čīkstošas lauku ambulances durvis
migrācijas lietu pārvaldē.
Burzma. Cilvēki migrē.
Cilvēki pilsoņo.
Garlaikojas. Šļūkā. Snauž.
Pieklusināti lamājas
Jaunatne.
Jocīgi, ka ar laiku vēlme būt rupjam
mazinās un galu galā izzūd.
There should be a lesson there.
Kad esam jauni, vēlamies
mainīt vēsturi,
un tai principā ir maza nozīme.
Varbūt tāpēc arī paslīd garām
vecuma gudrības mājieni.
Bet tas, kas mēs esam,
kas ir vecie un kas mēs būsim,
un kas viņi bija,
ir viens un tas pats.
Un arī vēsture ir tas pats, kas tagadne,
tikai mēs tās nošķiram, lai būtu vieglāk
to iemācīt skolā.
Vēsture un tagadne katru dienu
staigā pa pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes akmens un cementa kāpnēm Alunāna ielā.
Varbūt tikai man iemācīts, ka
vēsture ir ārpus manis.
Bet arī es esmu vēsture uz šīm
aukstajām trepēm.
Arī es esmu daļa no laika.
Un man nevajag mērķi kā daļai
no lielās lietas.
Kā šūnai man nevajag mērķi,
bet kā cilvēkam vajag.