8. Nov 2009 18:53 mani mulsina manu draugu iemīlēšanās - tas notiek it kā tik viegli un dabiski... man nesanāk. gandrīz vai kā bērnībā, kad citiem ir tādas lelles un šitādas mašīnītes, bet tev tādu nav. un tad rodas iekšā tāds kā melnais caurums un gribas skatīties uz providenci un izmisīgi prasīt: "kā tad tā, nu kā tad tā?" un jocīgi tas, ka tā nav ne greizsirdība, ne skaudība, vienkārši tāds kluss jautājums: "kāpēc par mani tu nepadomā?" un vēl jocīgāk tas, ka gribas zināt atbildi. 1 raksta - ir doma |