Cirmuļa atklāsmes - 28. Septembris 2009

tātad, vēla nakts atkal, rīt ceru izlīferēt no visiem iespējamiem pienākumiem, bet šovakar -
šonakt, piedodiet,
nodarbojos ar muļķībām
lasu pats savus rakstus, klausos meksikāņu šlāgerus, bet fonā zibinās televizors, tur - tv5.

tv5 svētdienas naktīs ap vieniem (informācijai tiem, kas neskatās tv5 svētdienas naktīs ap vieniem) rāda kaut kādu erotisko kino un īsziņu čatu. čats manā mazajā, vecajā televizoriņā, paldies visiem labajiem gariem, nav salasāms, toties kino ir saprotams. tur blonda jauniete aizrautīgi ņemas ar fluorescento lampu. no tām, kādas stipri mazākā formātā izmanto indiana džounsi, laižoties kanalizācijas šahtās un tēlojot speleologus. es runāju par lampu.
lūk, bet man šādā emocionāli nokaitētā brīdī prātā tikai viens - kur tas sievišķis ir ņēmis to lielisko gaismekli? es šitādu jau sen gribu dabūt, lai piekārtu virs spoguļa koridorā - man tur nav nevienas elektrības ligzdas, pat vadi kaut kur caur sienām izvilkti, pilnīga tumsa, bet šito varētu pielikt ar kaut kādām baterijām laikam. un nekādu erotisko pārdomu.

un vēl,
pirms pusotra gada apmēram esmu rakstījis, ka gribas iestāties IT studijās.
nu ko - tad jau sanāk, ka būšu senu sapni piepildījis.
tagad vēl tik līdz galam novest nebūtu slikti, a ko? čabulīt negulētāj...

jā, šitā gulētneiešana ir jau kļuvusi kaitīga.
es jau zinu, kāpēc es tā. bail no rītdienas.
precīzāk, negribas mosties.
atkal. vēlreiz no gala. vēlreiz to pašu.
tiesa gan, pat ja es neaizietu gulēt nemaz, rītdiena pienāktu tik un tā. tāpēc jāiet vien gulēt. vismaz labāk jutīšos, ja būšu izgulējies. pasaule labāka nepaliks tikai tāpēc vien, ka nebūšu ne acu aizvēris. tas pats attiecas uz manu dzīvi. diemžēl, jā, diemžēl gulēšana vai negulēšana neko neatrisinās.

un tā es katru nakti sevi pierunāju.

vēl tikai "ar labunakti" vietā - iesaku palasīt Письмо Татьяны к Онегину

"Я к вам пишу - чего же боле? Что я могу еще сказать? -- "

http://pushkin.niv.ru/pushkin/text/evgenij-onegin/onegin_3.htm

tiekamies tur!