Cirmuļa atklāsmes - 7. Aprīlis 2008

pirmīt cītīgi pūlējos paskaidrot vīrietim, ka es viņu mīlu pavisam ne tā, kā viņš mani, bet gan tikpat labi manu "mīlestību" varētu nosaukt par draudzību. lieki teikt, ka mani nesaprata. es paskaidroju vairākas reizes, ar katru reizi arvien nopietnāk un detalizētāk. nesaprata tik un tā.
kāds, nu kāds gan varētu būt mans secinājums??? tikai diskriminējošs un vienpusējs, protams! vīriešiem ir biezs galvaskauss - kamēr nepaskaidro ar pannu pa galvu, nemaz neiedziļināsies.
un smagākais tas, ka vienkārši negribas viņam pāri darīt. še tev, tas par filantropismu, un pa otru vaigu - par lokalizēto cilvēkmīlestību.

lasu apollo ziņās - Zatlers: valdība ir stabila, un blakus Valda bilde, kas skaidri saka: es esmu varde. vau.

vispār sapnī redzēju, ka biju iestājies Ekonomikas fakultātē, jau gadu nomācījies un ar rūpēm domāju par nākamo gadu, un brīnījos, kā gan man izdevies apvienot darbu ar mācībām. (vēl es brīnījos par to, kāpēc tieši Ekonomikas fakultātē, jo tās specialitāti es visnotaļ nicinu kā "zinātni".) bet rezultātā pamodos ar skaidru pārliecību, ka jāsāk beidzot atkal studēt. man par "pārsteigumu", atklājas, ka centralizētajiem eksāmeniem ir jāpiesakās līdz 1. aprīlim (aha, un šodien ir... kurš?), bet studiju maksa šogad no jauna uzlēkusi kā sārta saulīte - līdz 1300 Ls gadā.
nu, nekas jau arī nav, tikai dzīve man kārtējo reizi iespļāvusi brokastu pārslās.

Mūzika: Seal - The Right Life

rīta atrakcija: aizgāju līdz puķupodam un iebāzu pirkstus zemē. niiiice.

šovakar laikam jāatsakās no angļu valodas privātskolotāja darba. nevaru visu pavilkt - darbi šeit, darbi tur, tad vēl kaut kādi personīgās dzīves stresi; nu, vienkārši nepietiek enerģijas. un tad vēl man gribas studēt. ja es to noveidošu galu galā, tad man pavisam noteikti nebūs laika papildu atrakcijām.

un tā es klīstu pa pasauli, atbildes meklēdams - darbā, zināšanās, cilvēkos, bet nav to atbilžu, nav. vai varbūt es vēl tikai meklēju pareizos jautājumus? varbūt esmu kļuvis pārāk bailīgs visā savā 24 x 12 mēnešu ilgajā dzīves posmā. neaktīvs. piesardzīgs. bailīgs. neuzdrošinos izmēģināt un pamest. pārāk jūtīgs, lai visu uztvertu praktiski; pārāk prātīgs, lai uzticētos izjūtām. kas gan mani pēc tā visa padarīs laimīgu? jo es to šobrīd nedaru. bet kaut kur pa vidu zemai pašcieņai un augstam pašnovērtējumam ir jābūt tam, ko es meklēju.

un kā salasīt vienu veselu dzīvi no ideālajiem fragmentiņiem? kad vienam ir tās lappuses, ko tu gribi, bet veselu grāmatu tev vēlas dot kāds cits; kad durvis tev atveras vienā mājā, bet gribas būt citā pilsētā; kad tu gribi kēksu, bet nevari to dabūt bez rozīnēm.

un kas ir visas šīs baisās, nesakarīgās alegorijas?

nē, vai man tā liekas, vai arī vairumam vīriešu ir tā pasmagāk ar saprašanu un tā pabagātāk ar pašapziņu?

es: tū, čukča, es tevi nemīlu!
viņš: es zinu, ka tu satraucies, bet nesatraucies, es tūliņ pat visu pametīšu un būšu kopā ar tevi!

tā lūk, saulīt - domāji, ka kādam sirdi salauzt ir tik vienkārši, bet būs vēl jāpacīnās...