Cirmuļa atklāsmes - 27. Februāris 2008

vienos naktī es sēžu pie datora mazs un kluss, un melns un kaļu baisus plānus - plānus, par kuriem neviens neuzzinās ilgu laiku, par kuriem es pastāstīšu varbūt tikai kādam, varbūt tikai tāpēc, lai galu galā, ja nu ar mani kas TādS notiktu, par to kāds vispār uzzinātu. mazs un melns es te sēžu un tīksminos par savu mežonīgo atjautību un nežēlīgo piedzīvojumu kāri. mazs un melns, un priecīgs.

- ¿crees en la soledad?
- soy la soledad.

ar ko es te nodarbojos trijos naktī? let me see...
nē, tiešām - ar ko es te nodarbojos???

- O, filma par Marku Antoniju Ēģiptē! Vai tur būs arī Dženifera Lopesa? Nē? Fuuiii... Kāda vēl Kleopatra?

es gatavojos avantūrai.
tas būs lieliski.
iespējams, ar mani notiks kaut kas slikts, es, protams, visam kam sagatavošos, un tomēr.
bet tas būs lieliski.
atkal raustās muskuļi.

tātad, ko es esmu izdarījis?
esmu pats saviem spēkiem nopircis lidmašīnas biļeti, sarunājis sev dzīvesvietu Barselonā pie tipa, ar kuru iepazinos Skaipā, un pilnīgā mierā taisos doties ceļojumā nepilnu nedēļu pirms īres līguma beigšanās.
nē, es nejautāju, vai man visi mājās - jo labi zinu, ka nav.
un tomēr.
nedaudz ar sevi lepojos.
ir taču saprotams lepnums par savu spēju jebkādā veidā tikt galā ar lietām.