Cirmuļa atklāsmes - 12. Februāris 2008

nupat skābu ģīmi uzrakstīju meili, kurā pieprasīju to, kas man pienākas.
beidzot.
saņēmos.
bet sajūta šķērma (tieši šis vārds to vislabāk izsaka).
jo tāpēc jau man reizēm tik smagi šitai pasaulē, ka visi iedomājas zinām, kas viņiem pienākas, un nekautrējas to pieprasīt.

taisnīguma jēdziens mūs ir samaitājis.

man liekas, cilvēkiem vajag briesmīgi tiešu attieksmi.
es jau tāda mākslinieciska dvēsele esmu, man patīk izrunāties un mājieniem vicināties, bet cilvēki grib ar bomi pa pieri.
njā.
nekas cits neatliek - būs jāizliek radošās tieksmes mākslā.

tā, un tagad vēl tikai... nomaksāšu vienu lietu... paprasīšu vecu parādu atdot... vēl vienu vecu parādu atprasīšu... un... tad...