Cirmuļa atklāsmes - 11. Februāris 2008

kā teica Bokas jaunkundze:

"Man pēkšņi zudis prāts, man pēkšņi zudis prāts!"

ak dies, kā gribas gulēt.
pēdējoreiz man bija brīvdiena pirms... divām nedēļām?
nū, vakar varēju pagulēt no rīta, bet kas tad tā par brīvdienu, ja rīts vien bija brīvs.
un tad vēl es piestrādāju pats savā muļķīgajā īres dzīvoklī par santehniķi.
ak dies, es esmu piekusis.

un tad vēl es netieku galā ar domu:

kas ir labāks:
vienkārši atklāti negatīvi noskaņots cilvēks
vai
sarežģīti depresīvs cilvēks, kura negatīvums nāk no izmisīgām pūlēm noslēpt savu depresiju

varētu jau padomāt, ka atklātība vienmēr ir labāka, bet...
nu, ja cilvēks, ar tevi satiekoties, uzreiz plāj vaļā, kas dzīvē ir slikts... un, kad tu mēģini ar pēdējām labā noskaņojuma paliekām uzmudināt viņu uz kādu vieglāku sarunu, tad saņem kādu pliķi no sērijas: "jā, nu tev jau to nesaprast, ka dzīvē ir arī reālas problēmas."

zini ko?
skrū jū!
es savas gigantiskās problēmas cenšos risināt un ar tām neplātos! izņemot rakstīšanu cibā, protams. ha. haha. hahahahahahahahaaaaaaahaha.