Cirmuļa atklāsmes - 4. Februāris 2008

¿tal vez me estoy equivocando, y no hay más gente como yo en este mundo?

man ienāca prātā lieliska doma, kā tikt galā ar korupciju - jāuzliek kukuļiem nodokļi, tad tos vairs neviens negribēs dot!

vakar skatījos Panamas drēbnieku, naktī sapņoju par laivām, bet no rīta pamodies aizstāstījos sev par Latvijas okupāciju un galu galā piecēlos nikns kā zvērs.

bet Vecrīgas torņi rīta agrumā tik skaisti un dzīvi.

es neticu cilvēkiem, kas dod 100% garantijas.

vakar runāju skaipā ar kādu Katalonijas iedzīvotāju par politiku un ekonomiku.
centos viņam pastāstīt, kas mēs, latvieši, tādi esam.
kāpēc izturamies ar ievērojamu skepsi pret krieviem un eiropu.
kāpēc esam tādi it kā ļoti laipni, tikai klusiņi.
kāpēc mūsu neatkarība mums tik ļoti svarīga.
kāpēc neesam arī gluži varoņi.

viņš teica: Katalonija, redz, grib atbrīvoties no Spānijas un būt neatkarīga, bet viņiem to nevajadzētu darīt, jo taču tirgus vienots tagad - un noiets galvenokārt uz to pašu Spāniju.
es jautāju, vai tad nabaga cilvēkiem, kas daudzi ir bezdarbnieki, no tā vispār ir kāda jēga?
un viņš teica: nu, varbūt maz, bet tad nebūs nemaz.

un kā ir ar mums?
jo man visumā mūsu neatkarība dara prieku.

šodienas atklāsme sakarā ar mierīga, līdzsvarota prāta nostiprināšanu:

neko nav iespējams attīstīt līdz ideālam, tāpēc izvirzīt ideālu par dzīves mērķi ir nelietderīgi.
ideāls drīkst būt tikai reliģisks / nesasniedzams.