Cirmuļa atklāsmes - 25. Janvāris 2008

vai cilvēks var būt tāds pats darbā, kāds viņš ir mājās? vai var uztvert kolēģus tāpat kā draugus?
vai to vispār vajag?

aizgāja firmas delegācija sveikt vārdadienā partnerfirmas direktoru.
kad man jautāja, vai nākšu es arī līdzi, teicu: "Ne!"
...
un neviens neiebilda.
esmu... pārsteigts.

bet es tiešām neciešu dzimšanas dienas un vārda dienas, u.c. jubileju apsveikšanas.
tādos pasākumos izsaka vēlējumus.
runā par laimi, labklājību, prieku, mīlestību, veiksmi.
daudz figņas, maz patiesuma.
bet es nerunāju, ja vien man tiešām negribas runāt.
un tādos pasākumos vienmēr nākas runāt tad, kad to ieplānojis kāds cits nevis es pats.
kam man teikt vienus un tos pašus bezjēdzīgos vārdus, kas nenāk no sirds?
fui.

oj, kā gribas tagad kādu sērijiņu "Office"...