| 23. Jan 2008 11:14 Šodien mani sabiedēja, ka atvaļinājuma dienas jāizmanto katrā attiecīgajā gadā un uz nākamo gadu tās nepārnesot.
"kirdih!" uzvaroši pauda biroja administratores skatiens, kad viņa skaidroja: "Pats vainīgs, ja neizņem visu atvaļinājumu vienā gadā!" Kā tad, dažs jau var man to paust - kas arī sazin cik reizes gadā dodas atvaļinājumā un vēl brauc ellē ratā uz pārokeāna valstīm... (mans klusais sašutums par to, ka es kā speciālists saņemu mazāku algu nekā biroja administratore. kauns. kauns.)
Kolēģis rāmā balsī paziņoja: "Nu, diezin vai tā būs - tad neizņemtās atvaļinājuma dienas viņiem būtu jākompensē. Tu esi nopelnījis savas atvaļinājuma dienas vai kompensāciju par tām."
Vai nu šī piezīme, vai arī kaut kas man neapjaušams lika viņai pēc tam, kad jau biju uzrakstījis mulsuma pilnu jautājumu virkni atbildīgajai personai, šausmās apjautāties, ko tad es esot rakstījis, un "ak nē!", ko gan es biju uzrakstījis! Nepareizie jautājumi! Kā tagad par mums domās! Vajadzējis vienkārši jautāt, cik atvaļinājuma dienas man ir atlikušas! Pēc manām domām gan viss bija kārtībā - kas nebija skaidrs, to arī pajautāju. Iešu es te cimperlēties. It kā nepietiktu ar to, ka jau pati ziņa par atvaļinājumu politiku mani sasniedza tikai janvāra vidū, kad jau, protams, visu ir par vēlu apdomāt.
Vienkārši kādam te šodien ir draņķīgs garastāvoklis, un, kā par brīnumu, tas neesmu es.
Bet rezultāts visai jezgai ir tāds, ka es nekavējoties uzrakstīju iesniegumu par atvaļinājumu, un 20. februārī būšu brīvs cilvēks uz pusotru nedēļu. Juhū! 2 raksta - ir doma |
