Cirmuļa atklāsmes - 14. Janvāris 2008

sapnī redzēju revolūciju. slēpos ar savu ģimeni mājās, bet pa televizoru rādīja maršējošus karavīrus un barikāžu ainas, un aiz loga notika apšaude. no rīta pamodies tūlīt slēdzu iekšā televizoru, lai noskaidrotu, kas īsti par lietu. izrādās - šodien nekādas revolūcijas nav, tikai inflācija un bobslejs.

lielā ikdienas problēma ir tāda, ka tā nomāc vispārīgo skatījumu uz pasauli.
tu dzīvo savos sīkajos dienas darbiņos, plāniņos, problēmiņās un aizmirsti, ka vienlaicīgi arī dzīvo savu lielo, vienīgo dzīvi.
jāiemācās saglabāt globālais skatījums. tad ir labāk. vienkārši labāka sajūta.
ziņas priekš tā ir labas, un arī vispāratzītās, pastāvīgās zināšanas. viss, kas nav tu un tava dzīve, priekš tā ir labs.

man likās, ka mēs, cilvēki, visi būtībā vēlamies palīdzēt cits citam, tikai esam par slinkiem vai aizņemtiem, vai nedrošiem - bet tā nav vis! izrādās, ir arī cilvēki, kuri atsakās palīdzēt citiem savu principu pēc. piemēram, nu jau pazīstu divus cilvēkus ar kādu no tām retajām asinsgrupām, kuri abi atsakās nodot asinis, jo viņiem nepatīk asins nodošanas process. nepatiku es varu saprast, bet tā es varu atļauties "nepaticīties", es - kuram asinsgrupa ir pozitīva un A vai nu kāda tur, kas visizplatītākā. manis asinsdonoru centrā nevienam īpaši nepietrūkst (lai gan es labprāt aizeju atdot savu sarkano litrāžu kaut vai plazmas dēļ). bet kad cilvēki ar ļoti retajām asinīm šitā cūkojas! un taču nav viņiem ne fobijas, ne hemofīlijas, ne kā - vienkārši "nepatīk". un slimnīcā laiku pa laikam nonāk kāds tāds, kuram ir reta asinsgrupa un pārliet vajag, un nav ko! jo šamiem "nepatīk". un pats reiz nonāks slimnīcā varbūt un tad sūkstīsies, ka nav, ko pārliet viņam. fui! publisks fui!

personīga atzīšanās:
kā tulks es dziļi ienīstu visu iespējamo valstu portālus www.europages.xx - viņi piedāvā kaut kādu stulbu informāciju par uzņēmumiem, bez reālām adresēm utt. un bez reāliem paskaidrojumiem utj., īsi sakot, padara meklēšanu gūglī kaitinošu. pēka.

dzīve pūlas aizbāzt man pirkstu aiz mugurkaula un vicināt mani kā lupatu lelli.

šī diena ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka man dzīves filozofija ir vēl pamatīgi un rūpīgi jānostiprina.
lūk, jau graujas, jau graujas atkal mana pasaulīte -
esmu sasvīdis, noguris, nīgrs, kašķīgs, samiegojies, bet vēl šovakar jāizdara darbs, parīt jāsamaksā īre, kaut kā jātiek galā ar citām īres lietām, kaut kad jāatgūst parādi, apņēmīgi jāizrunājas ar dažiem cilvēkiem utt. utj.
galvenais, nenorauties - atceries, dzīve ir liela, problēmas ir mazas, dzīvē vēl ir atlikuši vismaz 60 gadi, to laikā var paspēt visu ko atrisināt, sliktākajā gadījumā pat nogalināt savus pāridarītājus, atsēdēties cietumā, vēl ārā iznākt un saulrietu noskatīties! gan jau izķilpsim!