Cirmuļa atklāsmes - 23. Novembris 2007

šorīt man uz labās rokas pirkstu kauliņiem nobrāzumi.
ka tik nebūšu vakar kāvies?

sēžu darbā, atkal jau sešus mēnešus bez atvaļinājuma, un kolēģe man uzticīgi stāsta, ka viņai gan beidzot vajadzīgs atvaļinājums, re kā, pēdējoreiz tak tikai augustā bija, nu kurš to var izturēt...
griežu zobus klusītēm...
un kurš vainīgs?
es vainīgs!
jo idiots! - vajag taču pašam iet, cirst dūri uz galda un saukt: Es eju atvaļinājumā, pakaļpalicējiem - ardievu!
eeeh...

un vispār zobu griešana klusītēm ir nejauks paradums.
ja visu laiku izturies klusi, tad klusu zobu griešanu neviens arī nepamana,
bet ja parasti vāries vienā laidā, tad pietiek aizvērties, kā uzreiz cilvēki nospriež, ka tu klusītēm griez zobus.
nevaru saprast, ko es vairāk esmu darījis pēdējā laikā.

bet doma tāda, ka vajag fiksi aizlaisties atvaļinājumā, citādi saiešu sviestā, un labuma tad no situācijas nebūs nevienam. es jau domāju par janvāri. domāju. cītīgi domāju. meklēju cenas. taisu plānus. tas jau ir labāk.

velns, es gan esmu viens cirmuļgalva - man te jāstrādā smagi, jāpaspēj viskautkas, bet es vēl pa vidam rakstu e-pastu personīgiem kontaktiem un flirtēju ar nekustamo īpašumu aģentu, kura pakalpojumus man ta vajag, ta nevajag, pats īsti nezinu - bet viena vērtīga mācība, kuru esmu guvis, laiku pa laikam aizvietojot biroja administratori, ir tāda, ka jāsaka "nē" visiem, kurus tu pats neesi meklējis. ideja ir tāda, ka neviena kompānija tāpat vien nekur nepazudīs nedēļas laikā - savajadzēsies, pazvanīsi pats. un cik daudz reklāmas tad man ir laika izskatīt? necik. vienkārši un nesatricināmi.

starp citu, otrā mācība - tas, kurš zvana, diezin vai zina, ko tu dari šai uzņēmumā un pie šā telefona, tāpēc vienmēr jārunā pārliecinoši un stingri. kuru interesē tas, ka "tu tur tikai telefonam blakus sēdi un patiesībā esi pilnīgi bezatbildīga persona"? un galu galā tā jau nemaz nav, ka atbildības nebūtu...