Cirmuļa atklāsmes - 15. Oktobris 2007

padomājot, ka jānodzīvo ir tikai viena dzīve, tas viss liekas pat smieklīgi.

Mūzika: Mika - Relax (Take It Easy)

šodien laiks iet dikti lēnām.
vakar labāk veicās.
pat ar datora piespiedu komu (cerams īslaicīgo).
šodien darba daudz, bet ne tas darās, ne laiks iet, ne saule spīd, ne pat ne labi izskatos.
še tev, nahķi.
un negribas domāt, tiešām negribas, bet vajag.
un kā piespiesties?
ja vēl paņem vērā manu dzīves filozofiju, ka piespiešanās ir pats pēdējais, kam vajadzētu ļauties.
tikai mati šodien aug.
skatos un domāju: "vismaz kādam labi iet"
jau esmu noaudzis kā purva velns.
izspūris, skarbs un visādās ziemas drēbēs ietinies, sēžu darbā.
biedēju prom ziemu. bet diez ko nesanāk.

vēlreiz ar nožēlu atceros, kā Olimpijā rimucī iegādāju piparu dzirnaviņas, bet aizmirsu turpat, "neatejot no kases".
nu ko.
varbūt kāds būs tās pievācis un kļuvis kaut drusku laimīgāks dēļ manis dāvātajām piparu dzirnaviņām.
būšu paveicis labu darbu.
tad tomēr ne katru dienu daru svešus cilvēkus laimīgus.

man šodien ir daudz atklāsmju.
sen neesmu runājis.
nedēļas nogali pavadīju gandrīz svētlaimīgā mierā un vienatnē, izņemot īsu patraucējumu, uz kuru gan pats arī pieteicos - sestdienas rītā aiziet bodes paķemmēt (tak stokmanī bija tas lielais pasākums, kur man pat banānus vairs negribējās, kad ieraudzīju, kāda rinda gaida pie pārtikas nodaļas ieejas).
nu, un sestdiena jau nu vispār bija... jāa... otrās paģiras manā mūžā. toties tagad zinu pavisam droši - vienīgā žurga, no kuras varu dabūt paģiras, ir tekila. viss pārējais man kā pīlei ūdens, tikai šitā vienīgā mazuts.
jāp. ne dienu bez atklāsmes!