Cirmuļa atklāsmes - 9. Oktobris 2007

no jauna
salstošām kājām
es gāju
pie tevis
bez melodijas
bez dejas
snāju
un padomāju -
nekas jau man nav
tik svarīgs,
nekad neesmu bijis
īpaši garīgs
un pat tagad
pat ja tu
to gribētu,
no sava ateisma
es neatteikšos
no sava pesimisma
es arī
neatteikšos
ja piedāvāsi kādu
ābolu
arī neatteikšos.
vieglāko ceļu es
nemeklēju,
es sarežģītāk
regresēju.

vienkārši
nebūt
un negribēt
reizēm ir grūtāk
nekā gribēt, bet
nevarēt

- ūkei! ūūkei! - es saku.
- ūkei, - man kaut ko stāsta, es it kā klausos.
- ūkei, - protams, ka es to izdarīšu.
- ūkei, - tas taču ir mans darbs.
- ūkei, - bet, protams, ka es to māku.
- ūkei.
- ūki.
- ūk.

nu, un ko Jūs gaidījāt? vai mani te par skaistām acīm pieņēma strādāt? lai gan man jau nekas nebūtu pretim ;) heh

domāju, palasīšu ziņas šodien - tāpat manā dzīvē nekas nenotiek, tad vismaz piestūķēšos ar informāciju par pasauli.
ieskatījos vienā ziņu portālā, otrā - abetkad visiem savas mazās dzīvītes, katram kaut kas savs, par to arī interesējas, par to arī raksta. re nu, arī globalizācija manās acīs zaudējusi visu savu spozmi. būs vien jāatgriežas pie sava darbiņa, pie savām grāmatiņām, pie saviem vīrusainajiem datora čipiņiem, da i nekā cita laikam nava manā pasaulītē.

ak nē! manā mājas datorā ir ieviesies vīruss!
nekādi nevarēju to vakar vakarā piedabūt pie dzīvības.
speciālists apsolīja atnākt rīt.
tātad šodien nekādas datorizpriecas nenotiks.
nebūs mūzikas.
nebūs paša izvēlētu filmu.
nebūs Worda.
nebūs jāstrādā.
varēšu veltīt laiku sev.
palasīt grāmatu, pagulšņāt.
urrā! manā mājas datorā ir ieviesies vīruss!

tikai televizors gan vēl iet... atkal izjauks visus cēlos plānus...

manā ausī ir iemeties neliels iekaisums un līdz ar viegliem reiboņiem un dzirdes traucējumiem tas raisa manī bērnības atmiņas par to, kā vēlējos kļūt par ķirurgu...