Cirmuļa atklāsmes - 17. Septembris 2007

šorīt, tikko kā pamodos, mani sveica atkal (šajā pusē vasarai pirmo reizi) vecā depresona sajūta.

gluži bez kāda brīdinājuma man uzbruka doma:

esta horrible soledad que tengo en mi corazon y en mi mente.

šis nav labākais brīdis, kad prasīt no manis sārtas rozes.

vispār man ir daudz dziļu domu šodien.
pat nezinu, vai ir vērts tajās vēl vairāk iedziļināties.
ka nenoslīkstu.

you can't just go around
looking for
desolation or consolation.

you can't just expect people
to wait for you
to become better or worse.

people don't do that.

people are too busy
looking for
desolations and consolations
themselves.

ak DIES, kā es ilgojos pēc kaut kā, kas spētu ATSLĒGT manu ķirbi un pataisīt mani par NORMĀLU cilvēku kaut vai uz 5 MINŪTĒM!

neko man negribas gana stipri,
neviens man nav gana labs,
nekas man nav gana skaists,
nekur man nav gana mājīgi,
nekad man nav gana zināšanu,
nekā man nav gana silti,

nav gana, nav gana, nav gana
no tengo ganas

soy una gata
si me amas, te amo
si me odias, te dejo

soy la luna
en tus noches, estoy sola
y no me quejo

soy un vampiro
de tu pena gano fuerza
de tu risa me muero

soy el hielo
que rompe
debajo de tus pies
donde paseas
mi corazon
mil añicos de cristal
en tus heridas

- klau, a kas tev tas tāds?
- ???
- vai tik tur nevar iebāzt disketi?

ojojoj, es arī vēl joprojām raudu par spāņiem,
bet nu, mīļie spāņi - DIVPADSMIT LAPAS tomēr ir DIVPADSMIT LAPAS!

esmu tāds diletantisma meistars, orators, puskoka lēcējs un tukšā salma kūlējs...
un ja vēl padomā, ka es reiz gribēju kļūt par nopietnu juristu, ES, I mean - ES!..
hmmmmmmmmmmmmmm...

un tomēr uzvalciņi ir stilīgās lupatiņas...

- vai es nebūtu pelnījis mazliet vairāk cieņas???
- ...
- nu labi, varbūt tas bija pārāk retorisks jautājums... vai es nebūtu pelnījis mazliet vairāk naudas?
- nē.
- skaidrs.