Cirmuļa atklāsmes - 27. Augusts 2007

te extraño cada momento
desde que me levanto
hasta que me acuesto
desde que te hablo
hasta que te sueño

hasta que me despierto
y por mi locura te siento
más cerca que mis dedos
en mi pelo enredados

por no tocarte me haces daño
para que me desespere
sabiendo que hay otras a tu lado
pensando que estás besado
mientras yo me ahogo
con mis besos no regalados
y por no lograr los tuyos
hasta dolor te extraño

klausos Džordžā un aizdomājos par visām tām sāpēm, greizsirdību, līksmību, laimestību, izmisumu u.c. jokiem, kas mani sagaida nākotnē...

izplūstu gaisā un planēju virs tumšas, patiesi rūgtas kafijas krūzes...

Mūzika: George Michael - Older

cik vienkāršas sāpes padara doma, ka tās ir dabiskas un normālas!

nupat man nolēmis kārtējo reizi paaugties nelaimīgais gudrības zobs, jau domāju to izdauzīt pret galda stūri vai piedzerties pretsāpju līdzekļus, bet tad iedomājos, ka tas ir pavisam dabiski, ka viņš aug un sāpina smaganu, tā vajag, un tur nav nekā paranormāla, un liegt zobam augt vai smaganai sāpēt būtu īstā pretdabiskā darbība.

tāpēc es sēžu un strādāju ar visām savām zoba sāpēm, un nesūdzos.

lūk, interesanti - vai tas nostrādātu arī ar citām lietām?