Cirmuļa atklāsmes - 7. Augusts 2007

a es padomāju: moš es esmu tik jauks tāpēc, ka man vienkārši viss pofig?

un, ja tā ir, tad kāpēc es tik daudz satraucos?

hmmm...

Velc, pelīte, saldu miegu,
pekainām kājiņām,
mājās gribēju gulēt iet,
ķepas bij par vājiņām....

hāāāāāāāāāaāāōōōaāāāāaa... ņamņamņam. [žāvājamies]

un tagad, kad dzīvokļa meklēšanas (un, cerams, arī atrašanas) procesā ir iesaistīti palīdzīgi radinieki, sāksies smagākā daļa - "kāpēc tu nepārvācies uz to mazo dzīvoklīti vecmīlgrāvī bez ērtībām? tas taču ir tik lēti!" un "kam tev tas centrs vajadzīgs? tikai netīrs gaiss" un "kam tev vajaga šito dzīvokļa biedru līdzi? iztiksi viens"

ehhh, un kā lai te paskaidro manu tieksmi socializēties un paturēt rezidences vietu centra kājstaigājami tuvajā rajonā ar čomiem, pie kuriem tikai no centra var nokāpt 15 min laikā?