Cirmuļa atklāsmes - 6. Augusts 2007

jopcik copcik, kaut kas steidzami jādara - nāk atpakaļ virsū depresons!
vai ta nu tiešām man visa dzīve lemta gruzīšanās mokām?
negribu negribu negribu atsakos ticēt!

jūtos apdalīts.
ne man ambīciju,
ne optimisma,
ne vēlmes izdzīvot,
ne principu,
ne kā.
kāds negrib savākt mani no ielas, atblusot, paēdināt un nolikt uz mūriņa sildīties?

- ... un vēl mums šovakar ir pievienojies jauns biedrs - nē, paga paga - jūs nemaz neesat jauns biedrs, jūs jau te bijāt pirms mēneša!
- Labvakar! Mani sauc Kārlis un...
- Nevajag nevajag, mēs jau zinām, kā jūs sauc! [piekrītoši mājieni]
- ... es esmu depresīvs, jau sen, es nespēju ciest šo pasauli...
- Nevajag, mēs jau zinām par jums visu! [piekrītoši izmisīgi mājieni]
- ... cilvēki man ir noriebušies, visā šī pretīgā dzīvošana, nekas man neveicas un es neesmu oriģināls un izdomas man arī galīgi nav, neko sakarīgu nespēju izdomāt...
- Vai zināt, tepat blakus ir ļoti jauka makšķernieku biedrības sanāksme, jums varētu patikt! [piekrītoši krampjaini mājieni]
- ... reizēm vienkārši gribas izdarīt pašnāvību, uzspridzināties kādā lielveikalā starp tualetes papīru un zirņu bundžām...
- Nu redziet, un jūs teicāt, ka neko labu nespējat izdomāt, man, piemēram, šī liekas lieliska ideja... [piekrītoši krampji]
- ... un tā visa padarīšana, tie materiālistiskie sūdi, man riebj, riebj, riebj, es gribu mirt, āāāā, es nezinu, cik ilgi to vēl spēšu izturēt, taču apnicis tas viss ir, bet es esmu gļēvs, gļēvs, es nespēju nošauties, nespēju noslīcināties, es pats sev riebjos, un tad vēl man jāstrādā un jāmaksā rēķini un par ko? par ko? es taču neko tādu neesmu izdarījis, par ko man tas viss, āāāāā... Ēi, ei - kas te notiek? Uz kurieni, mīkstmieši? Un jūs arī, riebekļi tādi? - nē, pareizi, neklausieties, neklausieties manī, izvēlieties vieglāko ceļu un leciet pa logu, pretekļi, kaut jums visiem uzliktu akcīzes nodokli, nē, es to nevaru izturēt, visi mani pamet, neviens mani nemīl un negrib manī klausīties.... ēēēēeēēēē..... [krampjaini šņuksti]

kolēģis ofisa viņā pusē ietur pusdienas.
laikam ir nolēmis ieturēt kādu diētu, jo viņa burkānu graušana dzirdama pāri visai telpai.
...krkš krkš krkš krkš krkš krkš krkš krkš krkš krkš...
kač kad būtu izvēlējies kādu diētu, kas saudzīgāka pret darbabiedru ausīm!
brr, kādas šausmas!

nu tas tāpat ne pa tēmu kā taireiz,
no rīta ar šausmīgiem dzeršanas un dancāšanas nakts pēcefektiem eju uz veikalu pēc banāniem, lai lāpītos,
pa ceļam vēl viens taisni tāds pats kā es piegrīļojas pretīmnākot un, ģīmi saviebis, nomurkšķ pēdējiem spēkiem: "Cigarete ir?"
un es taisni tādu pat neizprotami saviebtu mūli papurinu galvu,
un tad aizgrīļojamies abi tālāk ar acīmredzamu sarūgtinājumu par dažu lietu konkrētu nepastāvēšanu konkrētos brīžos un vietās un tāpat arī par cilvēciskās komunikācijas sarežģītību.

lūk, vienīgi domāju, Jaunajai Mīlestībai jau par šitādām lietām stāstīt nevar... hmmmmmmmmmmmmmm...

oj, pēkšņi uznāca sentiments pret veco, labo Baroncentra Rimčiku.
vislaik tā raucu snuķīti, meklēju jaunas vietas, kur dienišķo proviantu iepirkt, ne ta uz Stokmani vilkt, ne ta uz Olimpiju, bet nu tagad gribas "atgriezties".
un laikam atgriešanās pie veikala ir vienkāršāka par citiem man pieejamiem atgriešanās veidiem.

jā, nu, tāds es, redzies, ne pa tēmu vislaik.
bet manī kāds kaut ko ir atradis.
es kādam patīku.
iedomājies?
nē, es to nespēju iedomāties.
šōōkāā.
būs jāpaliek uzpūtīgam!