Cirmuļa atklāsmes - 20. Jūlijs 2007

šonakt sapnī es redzēju savu māju, savu dzimto māju.
es klīdu pa istabām un ārā pa dārzu un visur bija migla, es redzēju savu kaķi un varbūt vēl kaut ko nozīmīgāku darīju, bet to es neatceros.
bet tā migla. visur. un tikai grīda redzama vai tikai zeme.

un tagad smaidīgāk:

domāju, ka nevienā citā valstī nevar atrast tik lieliskas sekretāres, kādas ir latviešu sekretāres.
kurā vēl citā vietā sekretāre bosam spētu uz jautājumu: "Aren't you gonna help me?" atcirst: "Where's the magic word?" vai, kad pietrūkst cepumu sapulču telpā, uzbrēkt: "You've eaten the whole jar again, haven't you!?"

turklāt šīs asās runas aizceļo tieši bosa, nevis sīkāko gariņu virzienā.

es to saucu par postpadomisma pozitīvismu. "pakļautie" ļaudis turas kopā.

turklāt tās ir tieši šīs lieliskās latviešu sekretāres, kurām vismazāk piemīt nelietderīgs iztapīgums.

gadās, protams, arī citādāk, taču šis variants ir manai sirdij ļoti tuvs, tik tuvs, ka ir vērts pasmaidīt kārtējās darbdienas rītā.

:)

smieklīgi, kā tieksme pēc iejūtības un maiguma mēdz pārvērsties noraidošā izbrīnā par nevajadzīgu sentimentu.

tas nozīmē: Be careful what you're wishing for!

un nesarunā tikšanās ar glaimīgiem svešiniekiem no Skaipa, mazā!

atkal uzmācas domas par romantisku jūras ceļojumu - it kā vēl šopavasar nebūtu prāmjojis uz Zviedriju un visu ceļu mocījies ar jūrasslimību, kuru pārvarēt var tikai, dziedot karaokē vai pastāvīgi kontrolējot elpošanu, lai turētu vēdera muskuļus saspringtus.

nu?
un kur ir nopietnība, kur ir skaidrais, aukstais saprāts, kad to vajag?
romantiski sapņi viņam... [burkšburkšburkš]

Выпал снег не случайно,
это я заметал следы.

Он такой несладкий,
совсем не красный -
наверно как ты...

(Мумий Тролль)